Šī brīža vērtīgākais energoresurss – elektrība
Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!
Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos
Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.
Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.
Ideālā gadījumā elektroenerģija būtu jāiegūst no atjaunojamiem energoresursiem lokāli valstu un pat pašvaldību līmenī, garantējot iekšējā patēriņa vajadzību apmierināšanu. Šāda pieeja energoresursu izmantošanai garantē arī valsts neatkarību no starptautiskā tirgus. Piemēram, Latvijā netiek iegūta ne nafta, ne akmeņogles, bet – teju visu, kas tiek darbināts ar šiem fosilajiem energoresursiem, mūsdienās var darbināt arī ar elektrību. Transporta sistēma gan pagaidām ir visvājākais posms, taču – lielākajās pilsētās ir tramvaji un trolejbusi, starppilsētu pasažieru pārvadājumus daļā Latvijas nodrošina elektrovilcieni, kā arī – arvien biežāk ielās var redzēt elektroauto.
Kāpēc lokāla energoapgāde ir kritiski svarīga?
Pašreizējās vīrusa izraisītās krīzes rezultātā ir slēgtas vairākas pilsētas, kur iedzīvotājiem nav ļauts iziet ārā, izņemot īpašus apstākļus, kā arī – slēgtas valstu robežas, apturēta pasažieru kustība starp valstīm. Preču tranzīts gan nav īpaši skarts un energoresursu apgāde darbojas bez traucējumiem. Taču šī ir lieliska iespēja modelēt, kādi izaicinājumi varētu gaidīt pie citiem apstākļiem. Ko tad, ja tiktu slēgti veseli reģioni un robežas netiktu ļauts šķērsot pat preču piegādātājiem? Esošā krīze un izvēlētie risinājumi kalpos par precedentu nākotnes krīžu risināšanā.
Nenoliedzami, lokāli nodarboties ar nepieciešamo rūpniecības preču, piemēram, akumulatoru un rezerves daļu, ražošanu būtu liels izaicinājums, taču energoapgādi, lai nodrošinātu esošo akumulatoru un elektrotīklu darbību, var garantēt. Latvijā ir lielas hidroelektrostacijas, var tikt būvēti vēja parki, izskatītas iespējas izmantot ģeotermālo enerģiju. Arvien plašāk tiek izvietotas saules baterijas. Kas zina, varbūt tuvākajā laikā gaidāmas arī kādas inovācijas atjaunojamo energoresursu jomā.
Citas priekšrocības, ko sniedz lokāla energoapgāde
Neatkarība no citiem piegādātājiem ir tikai viens labums, ko sniedz pilnībā lokāla apgāde ar elektrību. Cits ne mazāk būtisks aspekts ir izmaksas – kontrolējot elektroenerģijas ieguvi, ir daudz vieglāk arī noteikt cenu politiku. Un tas savukārt tālāk rada virkni ieguvumu:
- Kontrole pār enerģijas ražošanas izmaksām
- Vietējas ekonomikas attīstība
- Labklājības pieaugums
Avots: www.db.lv